iezēģelēt
iezēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Iebūrāt.
PiemēriJahtas iezēģelē līcī.
1.1.pārn. Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) — parasti par iereibušu cilvēku.
PiemēriAlgas reizēs mājās pārnācis, brašais meliorators tikai ar lielām grūtībām spēja iezēģelēt pa atvērtajām durvīm.
Avoti: 3. sējums