iezibsnīt
iezibsnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Iezibsnīties.
PiemēriViņš atsviedās un acumirklī kļuva pelēks, acis iezibsnīja kā plēsoņa zvēram, pamanījušam igauņa galvu noslīdam aiz mūra.
2.Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
PiemēriAsa pūsma ieplūst sejā. Un reizē ar to saule,.. liela un spodra, tā iezibsnī acīs, ka jāaizmiedz tās.
Avoti: 3. sējums