iezvanīt
iezvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Zvanot paziņot par (kā) sākumu.
Piemēri..starpbrīdi iezvanīt, kad apkalpotāja nebija savā vietā,.. direktors nekautrējās.
1.1.Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
PiemēriRadiovilnis atnesa Kremļa kurantu iezvanīto pusnakti.
1.2.pārn. Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
PiemēriIzgāju krastmalā un klausījos, kā modās diena. Vispirms to iezvanīja gaiļi..
1.3.pārn. Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
Piemēri..kosmosa laikmetu.. pirmā iezvanījusi padomju zeme..
2.Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
PiemēriIezvanīt dievkalpojumu.
2.1.intrans.
PiemēriAizbetņu tēvs noturēja pātarus, jo baznīca te tālu, nedzird ne iezvanām, ne izzvanām.
2.2.Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
Piemēri..tepat ceļmalas kapsētā tikko iezvanīts kāds bagātnieks..
Avoti: 3. sējums