ieēnoties
ieēnoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; pareti
1.Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
PiemēriAiz loga ieēnojās koka zari
1.1.pārn. Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) — par jūtām, domām.
PiemēriAcīs ieēnojās skumjas.
Avoti: 3. sējums