iešaut
iešaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu.
1.trans. Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu). Šaujot trāpīt (kur).
PiemēriEverss atgriezās mājās no kārtējā Džeksonas nēģeru mītiņa.. Pie pašas mājas.. [viņam] iešāva mugurā lodi.
1.1.intrans.
Piemēri«Izbeigsim nabaga lopiņa mokas,» apvaldītā mierā teica Ozols, izņēma revolveri un iešāva zirgam ausī.
2.intrans. Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
PiemēriIešaut mērķī ar pistoli.
3.trans. Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
PiemēriArvīdiņš, aizvien vēl cieši piespiedies vitrīnai, iešauj kabatā roku.
3.1.Strauji ielikt, iemest.
Piemēri..ogas pat lāgā mutē iešaut man neatlika laika.
3.2.Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
Piemēri..Kristīne Dziesma iešauj krāsnī priekšpēdējo baltmaizes cepienu.
3.3.Strauji ieliet (kur iekšā).
Piemēri..jaunā kalpone visu putru iešāvusi cūku toverī.
4.trans.; sar. Iesist (pliķi, pļauku).
PiemēriVar jau būt, ka otru pļauku Inesis savam nedraugam iešāvis slepus kādreiz vēlāk.
4.1.intrans. Spēcīgi iesist.
Piemēri«Nav te ko Strautmani niekāt: pats esi vainīgs. Karstāks vīrs tev būtu vēl pa ausi iešāvis.»
5.parasti 3. pers.; trans.; sar. Iemiegt (asti).
Piemēri..Dukšelis iešāva asti pakaļkājās un manījās.. prom..
Avoti: 3. sējums