Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iešņākt
iešņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu; intrans.
1.pareti Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
PiemēriKaķis iešņāca sunim ausī.
2.Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
Piemēri«Par to tu dabūsi...» tēvs iešņāca Sīmanim ausī..
Avoti: 3. sējums