Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iluminēt
iluminēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
PiemēriDebesīs pār iluminētajiem namiem un ielām kā ziedošas puķes traucās daudzkrāsainas raķetes.
Avoti: 3. sējums