ilustratīvs
ilustratīvs -ais; s. -a, -ā
ilustratīvi apst.
1.Tāds, kas papildina vai paskaidro (tekstu.) ar attēliem.
PiemēriBagātīgs grāmatas ilustratīvais materiāls.
- Bagātīgs grāmatas ilustratīvais materiāls.
2.Tāds, kas papildina vai paskaidro (kādu tematu, domu u. tml.).
PiemēriIlustratīvie fakti lekcijā.
- Ilustratīvie fakti lekcijā.
- Varens un krāšņs ir A. Skultes orķestra partitūras skanējums, ko dažkārt atsvaidzina tīri ilustratīvi momenti (vēja auri utt.).
3.Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
PiemēriLāčplēša eps [simfoniskā tēlojumā] atklāts lielās līnijās, bez ilustratīvas drumstalošanas.
- Lāčplēša eps [simfoniskā tēlojumā] atklāts lielās līnijās, bez ilustratīvas drumstalošanas.
- ..izstādēs vēl bija pārsvarā tādi darbi, kuros tematika bija saprasta tikai kā ārēji objektīvs darba procesu.. attēlojums. Tie bija.. ilustratīvi, fotogrāfiski.
- Daudzu [dramaturģijas] darbu nelaime ir tā, ka no dzīves ņemtais konflikts bieži vien gūst tīri ārēju, ilustratīvu izpausmi un tam nav dziļāka pamata..
Avoti: 3. sējums