imperatīvs2
imperatīvs -ais; s. -a, -ā
imperatīvi apst.
Pavēlošs, kategorisks. Arī nepieciešams.
PiemēriImperatīvs norādījums.
- Imperatīvs norādījums.
Stabili vārdu savienojumiImperatīvais mandāts.
- Imperatīvais mandāts — Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
Avoti: 3. sējums