indeve
indeve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.sar. Nevēlama tieksme, paradums.
Piemēri..es mēģināju savu kaislību [pasjansu] attaisnot ar to, ka citiem piemīt vēl sliktākas indeves, piemēram, dzeršanas trakums, mīlas dēkas, naudas kāre.
2.novec. Slimība, nelaime.
PiemēriKāda kaite (indeve), tāda zāle.
3.novec. Inde.
PiemēriVecene (ietrin meitenēm acīs burvju zāles): Elles indeve, od, Dienas gaismu kod! Ko tumsa sedz, Acis lai redz!
Avoti: 3. sējums