indeve
indeve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.sar. Nevēlama tieksme, paradums.
Piemēri..es mēģināju savu kaislību [pasjansu] attaisnot ar to, ka citiem piemīt vēl sliktākas indeves, piemēram, dzeršanas trakums, mīlas dēkas, naudas kāre.
- ..es mēģināju savu kaislību [pasjansu] attaisnot ar to, ka citiem piemīt vēl sliktākas indeves, piemēram, dzeršanas trakums, mīlas dēkas, naudas kāre.
- Tā bija Meimuram veca indeve, ka viņam allaž aizmirsās veikalā noņemt cepuri.
- pārn. Klasē bija pilnīgs klusums, labi varēja dzirdēt čīkstam skolotāja kurpes... Dažam apavam tā indeve paiet ar gadiem, dažam atkal tad tikai sākas..
2.novec. Slimība, nelaime.
PiemēriKāda kaite (indeve), tāda zāle.
- Kāda kaite (indeve), tāda zāle.
- Laiks ir nogulies kā lācis, viņš laikam ir iekritis Anneles kreisajos sānos un grauž tos tā, ka nupat vairs nevarēs izturēt.. Bet tēvs jau arī ievērojis šo Anneles indevi.
3.novec. Inde.
PiemēriVecene (ietrin meitenēm acīs burvju zāles): Elles indeve, od, Dienas gaismu kod! Ko tumsa sedz, Acis lai redz!
- Vecene (ietrin meitenēm acīs burvju zāles): Elles indeve, od, Dienas gaismu kod! Ko tumsa sedz, Acis lai redz!
Avoti: 3. sējums