Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
individualitāte
individualitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
PiemēriPatiesi mākslinieciskas dokumentālās filmas radīšanai nepieciešams, lai autoram būtu sava individualitāte un īstenības materiāls tiktu atainots caur viņa skatījuma prizmu.
  • Patiesi mākslinieciskas dokumentālās filmas radīšanai nepieciešams, lai autoram būtu sava individualitāte un īstenības materiāls tiktu atainots caur viņa skatījuma prizmu.
  • Mākslas darbs.. ir arī nesaraujami saistīts ar sava radītāja - mākslinieka individuālajām īpašībām un spējām.. Tāpēc ir viegli saprotams, ka radošās individualitātes izpausme un nozīme mākslā ir jautājums, kas bieži tiek izvirzīts uzmanības centrā..
  • Dzīve savā attīstībā ir daudzveidīga, daudzveidīgas ir rakstnieku individualitātes, un tas dabiski prasa arī žanru izlietojuma daudzveidību.
1.1.Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
PiemēriSūnas bioloģiskā indivudualitāte.
  • Sūnas bioloģiskā indivudualitāte.
2.Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
PiemēriBija laiks.., kad daudzi teātri atšķīrās cits no cita ar to, ka viņu priekšgalā atradās zināmas aktieru vai režisoru individualitātes.
  • Bija laiks.., kad daudzi teātri atšķīrās cits no cita ar to, ka viņu priekšgalā atradās zināmas aktieru vai režisoru individualitātes.
  • Kārlis Miesnieks ir spilgta individualitāte, kuru neviens nekad nevar samainīt ar kādu citu.
2.1.Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
Avoti: 3. sējums