individualitāte
individualitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
PiemēriPatiesi mākslinieciskas dokumentālās filmas radīšanai nepieciešams, lai autoram būtu sava individualitāte un īstenības materiāls tiktu atainots caur viņa skatījuma prizmu.
1.1.Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
PiemēriSūnas bioloģiskā indivudualitāte.
2.Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
PiemēriBija laiks.., kad daudzi teātri atšķīrās cits no cita ar to, ka viņu priekšgalā atradās zināmas aktieru vai režisoru individualitātes.
2.1.Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
Avoti: 3. sējums