Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
individuālists
individuālists -a, v.
individuāliste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Cilvēks, kas pauž individuālismu (1). Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
PiemēriPretrunas ar sabiedrību sociālisma apstākļos ir tikai individuālistiem, egoistiem..
2.Individuālisma (2) piekritējs.
Avoti: 3. sējums