interpretēt
interpretēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
PiemēriInterpretēt likumu.
- Interpretēt likumu.
- Interpretēt teikto.
- Dažkārt ievērojami zinātnieki, kuriem lieli nopelni relativitātes teorijas attīstībā, bet kas nav iepazinušies ar zinātnisku filozofiju, vienpusīgi interpretē šo teoriju..
- Autors parāda arī, kā šos [vēstures] jēdzienus savos nolūkos interpretē buržuāziskie filozofi..
- Rodēns savu darbu pamatā allaž lika visrūpīgākās dabas studijas. Bet dabu meistars interpretē pēc sava prāta: viņš pacēla izciļņus, padziļināja iedobumus, sadalīja ēnas un gaismas, izcēla raksturīgo, novāca nevajadzīgo un traucējošo.
2.Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
PiemēriTagad arī «liju Muromieti» - pēdējo no Raiņa lielākajiem un nozīmīgākajiem dramatiskajiem darbiem - interpretējis padomju teātris.
- Tagad arī «liju Muromieti» - pēdējo no Raiņa lielākajiem un nozīmīgākajiem dramatiskajiem darbiem - interpretējis padomju teātris.
- Mārai bija nācies tēlot daudzas un dažādas lomas, gan komiskas, gan dramatiskas, interpretēt visādus pārdzīvojumus un dvēseles stāvokļus.
Avoti: 3. sējums