Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
intonatīvs
intonatīvs -ais; s. -a, -ā
intonatīvi apst.
1.val. Saistīts ar intonāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriIntonatīvais tembrs.
  • Intonatīvais tembrs.
  • Pēc intonatīvā principa pieturzīmes lietojamas tiešā saskaņā ar runas intonatīvo veidojumu, parādot intonatīvi nodalīto runas posmu robežas.
  • Intonatīvais temps ir artikulācijas ātruma maiņa runas plūsmā.
2.val. Saistīts ar intonāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriZilbes intonatīvais skanējums.
  • Zilbes intonatīvais skanējums.
3.mūz. Saistīts ar intonāciju (3), tai raksturīgs.
PiemēriIntonatīvi precīzs atskaņojums.
  • Intonatīvi precīzs atskaņojums.
4.literat. Saistīts ar intonāciju (4), tai raksturīgs.
PiemēriDzejoļa intonatīvās īpatnības.
  • Dzejoļa intonatīvās īpatnības.
Avoti: 3. sējums