irbe
irbe -es, dsk. ģen. -bju, s.
Vistveidīgo kārtas putns baloža lielumā.
PiemēriIrbju medības.
- Irbju medības.
- Man patīk raibās lauku irbes, kas mājo kviešos..
- «Aplokā viena irbe aizskrēja... katrā ziņā tur kāds vēl staigā, pati viņa tumsā neceltos.»
- Jauktiem un egļu mežiem bagātos apvidos jaunu koku biezokņos vai bagātīgā pamežā var bieži sastapt meža irbi.. Tas ir visizplatītākais no mūsu vistveidīgajiem putniem.
Stabili vārdu savienojumiTek kā irbe.
- Tek kā irbe — Saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
Avoti: 3. sējums