istabaugša
istabaugša -as, s.
Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
PiemēriTad viņš uzlīda uz istabaugšas apskatīties, kas ir ar jumtu..
- Tad viņš uzlīda uz istabaugšas apskatīties, kas ir ar jumtu..
- Naktī žurkas salasās uz istabaugšas, sarīko tādas dejas un plūkšanos, ka dārd vien.
- Un te trepes uz istabaugšu. Stāvas! Krustmāte nekāpj, varot lauzt kaklu.
Avoti: 3. sējums