istabene
istabene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
PiemēriViņas gāja muižā par istabenēm.
- Viņas gāja muižā par istabenēm.
- Plašajā dzīvoklī Antonijas ielā valdīja pilnīgs miers. Tikai istabene kaut kur pārbīdīja mēbeles..
Avoti: 3. sējums