Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšņaukties
izšņaukties -šņaucos, -šņaucies, -šņaucas, pag. -šņaucos; refl.
Izšņaukt.
PiemēriTēvs izdauzīja pīpi pret mūrīša stūri, izšņaucās uz grīdas, noslaucīja degunu saujā un izgāja.
Avoti: 3. sējums