izaicinājums
izaicinājums -a, v.
Paveikta darbība → izaicināt2. Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
PiemēriTiesas dienā Linums teica savu spīdošāko runu. Velti Lauciņš smīnēdams skatījās prokuroram taisni acīs, šis izaicinājums viņu tikai sakaitināja.
Avoti: 3. sējums