izaicinājums
izaicinājums -a, v.
Paveikta darbība → izaicināt2. Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
PiemēriTiesas dienā Linums teica savu spīdošāko runu. Velti Lauciņš smīnēdams skatījās prokuroram taisni acīs, šis izaicinājums viņu tikai sakaitināja.
- Tiesas dienā Linums teica savu spīdošāko runu. Velti Lauciņš smīnēdams skatījās prokuroram taisni acīs, šis izaicinājums viņu tikai sakaitināja.
- ..ostas komandants atsakās [streikojošos] strādniekus pieņemt. Viņš nemaz nevēlas ar tiem runāt.. Komandanta izaicinājums strādniekus ārkārtīgi sanikno.
- pārn. Redzēdami, ka nelielais padomju tvaikonis pieņem izaicinājumu un pirmais metas kaujā, fašisti apjuka.
Avoti: 3. sējums