Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbaidīt
izbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pēkšņi izraisīt bailes. Sabaidīt.
PiemēriIzbaidīt gulētāju.
1.1.Aizbaidīt.
PiemēriVēl es dzirdēju, ka maniem citiem draugiem viņš stāstījis, ka es uz ezera viņam izbaidot zivis.
Avoti: 3. sējums