izblīst
izblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu, retāk
izblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
PiemēriAugums sāk izblīst.
- Augums sāk izblīst.
- Ženija.. izblīdusi, īsām un resnām rokām, apaļu seju.
- Dažreiz kā rēgs acu priekšā iznira pats Doles barons - tievām kājām, izblīdušu vēderu, dzeltenīgu, ļaunu seju.
- Viņas tuklajā, izblīdušajā sejā arī manāms tāds kā smaids.
2.parasti 3. pers.; reti Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
PiemēriPrettankisti lādēja izblīdušos ceļus, nodzina zirgus..
- Prettankisti lādēja izblīdušos ceļus, nodzina zirgus..
2.1.Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
Piemēri..nedienas sākās līdz ar rudens slapjdraņķiem. Manas kurpes samirka un izblīda.
- ..nedienas sākās līdz ar rudens slapjdraņķiem. Manas kurpes samirka un izblīda.
Avoti: 3. sējums