Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izblīst
izblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu, retāk
izblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
PiemēriAugums sāk izblīst.
2.parasti 3. pers.; reti Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
PiemēriPrettankisti lādēja izblīdušos ceļus, nodzina zirgus..
2.1.Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
Piemēri..nedienas sākās līdz ar rudens slapjdraņķiem. Manas kurpes samirka un izblīda.
Avoti: 3. sējums