izbojāt
izbojāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
PiemēriIzbojāt tērpu.
2.Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
PiemēriViņas varbūt sevišķi skaisto seju izbojājusi plata apdeguma rēta..
3.Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
PiemēriIzbojāt omulību.
Avoti: 3. sējums