Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbuldurēt
izbuldurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.; niev.
Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt.
PiemēriAr mokām viņš izbuldurēja dažus vārdus.. latviski.
Avoti: 3. sējums