izburbuļot
izburbuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
1.Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo kalna izburbuļo strauts.
1.1.Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..naftas akā ieplūda aizvien vairāk, un brīžiem, sīkdama šķidrumam cauri, izburbuļoja asa sēra smaka.
Avoti: 3. sējums