Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izburbuļot
izburbuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
1.Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo kalna izburbuļo strauts.
  • No kalna izburbuļo strauts.
1.1.Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..naftas akā ieplūda aizvien vairāk, un brīžiem, sīkdama šķidrumam cauri, izburbuļoja asa sēra smaka.
  • ..naftas akā ieplūda aizvien vairāk, un brīžiem, sīkdama šķidrumam cauri, izburbuļoja asa sēra smaka.
Avoti: 3. sējums