Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izburkšķēt
izburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēju, retāk
izburkšēt -burkšu, -burkši, -burkš, pag. -burkšēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..rati izburkšķēja pa ratnīcas tiltiņu Sētā..
1.1.Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.trans.; sar. Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
PiemēriNeskaidri izburkšķēt vārdus.
Avoti: 3. sējums