izbužināt
izbužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
Piemēri..viņa nervozi atglauž vēja izbužinātos pusgaros matus.
- ..viņa nervozi atglauž vēja izbužinātos pusgaros matus.
- Iebrien [baloži] ūdenī, izbužina visas spalviņas..
1.1.Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
PiemēriIzbužināt galvu.
- Izbužināt galvu.
- Seju aizsedza uzlocīta apkakle, redzams bija tikai vēja izbužinātais pakausis.
2.Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
PiemēriIzbužināt spilvenu.
- Izbužināt spilvenu.
- ..tēvs.., palīdzējis meitai.. izbužināt ar salmiem piestampāto guļamo maisu, aizbrauca..
Avoti: 3. sējums