izbūve
izbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Darbība, process → izbūvēt. Izbūvēšana.
PiemēriEksportostas rajonā.. rit krasta un kuģu piestātņu izbūve.
2.Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
PiemēriTā bija pamatīga vienstāva māja ar izbūvēm jumtā..
Avoti: 3. sējums