izceļot
izceļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
PiemēriRadu jau mums netrūka, tikai izkaisīti pa ārnovadiem, un mātes radi pat izceļojuši uz silto zemi..
2.trans. Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
PiemēriIzceļot visu Kaukāzu.
Avoti: 3. sējums