izceļot
izceļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
PiemēriRadu jau mums netrūka, tikai izkaisīti pa ārnovadiem, un mātes radi pat izceļojuši uz silto zemi..
- Radu jau mums netrūka, tikai izkaisīti pa ārnovadiem, un mātes radi pat izceļojuši uz silto zemi..
- Daudzi lietuvieši pēc pirmā pasaules kara izceļoja uz Ameriku, cerēdami tur sapelnīt naudu..
2.trans. Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
PiemēriIzceļot visu Kaukāzu.
- Izceļot visu Kaukāzu.
- Vasarās jaukākais atpūtas veids ir ceļojumi: gan kājām, gan braukšus autobusos, vilcienos.. Tādā kārtā krustām šķērsām izceļota visa Latvija.
- pārn. Automātam četri stāvi. Katrs sērkociņš izceļo tos Visus..
Avoti: 3. sējums