Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izcilāt
izcilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
PiemēriIzcilāt maisus.
1.1.Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
PiemēriKrietni tālu jūrā atradās lašu murdi, kas nu bija jāizcilā.
1.2.Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
PiemēriPuķu dobē zeme slieku izcilāta.
1.3.Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
PiemēriKamēr izcilāja un apmazgāja slimnieci,.. pagāja.. pāris stundas..
2.pareti Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
Piemēri..Bertramu Kārlis pusstundas laikā izcilāja kādus desmit pašizmeklētus jautājumus.
Avoti: 3. sējums