izdarīgs
izdarīgs -ais; s. -a, -ā
izdarīgi apst.
1.Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
PiemēriKatru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas.
- Katru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas.
- Izdarīgā un naskā meitene ātri vien apguva profesiju..
- Viņai.. pēkšņi likās, ka tas izdarīgais puisis, kurš nebaidījās neviena darba, nav nemaz tik liels un spēcīgs..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis..
- Cienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis..
Avoti: 3. sējums