Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdarīgs
izdarīgs -ais; s. -a, -ā
izdarīgi apst.
1.Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
PiemēriKatru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis..
Avoti: 3. sējums