izdarīties
izdarīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Izrīkoties.
Piemēri..Evija priecīgi ieveda viņu dzīvoklī, un pats namatēvs izdarījās un runāja tā, it kā viņi būtu seni paziņas.
2.Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
PiemēriIznāk [saimnieks] tā ap pusnakti, kad visi jau cietā miegā, staigā pa dārzu, gar ēkām, gar dīķi... Vai pa dienu nevarētu izdarīties, kas darāms, ko šis pa melnu nakti dauzās?
Avoti: 3. sējums