izdziedāt
izdziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju
1.trans. Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
PiemēriIzdziedēt dziesmas pirmo pantu.
- Izdziedēt dziesmas pirmo pantu.
- Tēja bija padzerta, dziesmas izdziedātas, pienāca šķiršanās stunda.
- 1973. gads - mūsu dziesmas lielās jubilejas gads. Cik gan šajos 100 gados izdziedāts dziesmu..
2.trans. Dziedot izpaust.
Piemēri..labāk ir dziedāt. Tā kā mēs visu to gadu dziedājām. Vienā pašā gadā visu savu jaunību izdziedājām.
- ..labāk ir dziedāt. Tā kā mēs visu to gadu dziedājām. Vienā pašā gadā visu savu jaunību izdziedājām.
- Kas laiku gaitā pārdzīvots un krāts, Top dziesmās brīnumainās izdziedāts.
- Kaut es arī spētu dziedāt tā, Sevi ielikt dziesmā spārnotā, Tikmēr nerimtu, līdz izdziedātu es Visas raizes, visas nelaimes.
3.intrans. Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
PiemēriNespēt tik augstu izdziedāt.
- Nespēt tik augstu izdziedāt.
- Par cīruli līksmo, kas zilgmājos dziedāja, Neviens, šķita, izdziedāt nevar vēl skaļāk..
Avoti: 3. sējums