Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdzēst
izdzēst -dzēšu, -dzēs, -dzēš, pag. -dzēsu; trans.
1.Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
PiemēriIzdzēst ugunskuru.
1.1.Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
PiemēriSpuldzes ielās jau izdzēstas.
1.2.Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
PiemēriHerta izdzēsa gaismu.. Acis aprada, un caur stiklotajām durvīm viņš saskatīja balkonu, oleandra lapas un zaru sīkās ēnas pret debesīm..
2.Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
Piemēri..viņa.. zīmuļa rakstu rūpīgi izdzēš, jo mums nav atļauts kamerā turēt vienkāršos zīmuļus.
2.1.Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
PiemēriPutenis izdzēš pēdas.
2.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
PiemēriViņš.. ilgi skatījās mīļajā sejā, kurai nakts bija izdzēsusi visas sīkās un asās līnijas.
3.Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
PiemēriVarējis izdzēst no savas pagātnes visu to neprātīgo, velto un bērnišķīgo.
3.1.Panākt, ka aizmirst (ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
Piemēri..cilvēki redzēja gājienu, tik svinīgu un dīvainu, kādu nekad nevar izdzēst no atmiņas.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
PiemēriAr jautrību [meitene] centās izdzēst savu neseno satraukumu..
Stabili vārdu savienojumiIzdzēst dzīvību.
Avoti: 3. sējums