Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izdēt1
izdēt [izdêt] parasti 3. pers., -dēj, pag. -dēja; trans.
1.Dējot izvadīt no organisma (olu).
Piemēri..[putnkopības kombinātā] reizē kladzina 20 tūkstoš vistu, kas šogad izdējušas 2 miljonus olu..
  • ..[putnkopības kombinātā] reizē kladzina 20 tūkstoš vistu, kas šogad izdējušas 2 miljonus olu..
  • ..bišu māte.. diennaktī izdēj 1500-2000 oliņas..
  • Mātītes [sila ķirzakām] jūnijā saulainās vietās izdēj 5-14 iegarenas oliņas.
1.1.intrans.
PiemēriVistas dējot slēpa savas olas dadžos un nātrēs, bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas, nepalielījušās ar savu dējumu.
  • Vistas dējot slēpa savas olas dadžos un nātrēs, bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas, nepalielījušās ar savu dējumu.
1.2.Dējot novietot (kur olu).
PiemēriJa dzeguzei ligzda izrādās par neērtu olas iedēšanai, tad viņa to vispirms izdēj uz zemes un tad ar knābi novieto ligzdā.
  • Ja dzeguzei ligzda izrādās par neērtu olas iedēšanai, tad viņa to vispirms izdēj uz zemes un tad ar knābi novieto ligzdā.
  • Kāpostu tauriņš izdēj uz lapām oliņas, un no tām rodas kāpuri.
Avoti: 3. sējums