izganīt
izganīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
PiemēriGovis,.. labi izganītas, guļ un gremo.
- Govis,.. labi izganītas, guļ un gremo.
- Visvairāk Gunāru skumdināja pārmetumi, ka viņš slikti izganot. Bet kā lai izgana govis uz tāda ielāpiņa?
- Priekšpusdienā Bērziņu Liena izganīja lopus Spilvas pļavā un linaitā.
2.Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
PiemēriIzganīju bērzu birzi.
- Izganīju bērzu birzi.
- Labāka gana par Bērziņu kolektīvā nekad vēl nav bijis... Katra noriņa, meža laukumiņš, pat tīruma ežmale tiek rūpīgi izganīta.
- Ganīdama izganīju treju līču āboliņu..
Avoti: 3. sējums