izglumēt
izglumēt parasti 3. pers., -glumē, pag. -glumēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
Piemēri..muca (iekšā) izglumējusi.
Avoti: 3. sējums