izglītība
izglītība -as, s.; parasti vsk.
1.Zināšanas, ko iegūst vai kas iegūtas, mācoties (parasti mācību iestādē).
PiemēriVidusskolas izglītība.
- Vidusskolas izglītība.
- Augstskolas izglītība.
- Profesionāli tehniskā izglītība.
- Politiskā izglītība.
- Iegūt augstāko izglītību.
- Cilvēks ar plašu izglītību.
- ..katram jaunietim jāiegūst vidējā izglītība. Tā ir mūsu laikmeta prasība, kas izriet no komunisma celtniecības uzdevumiem pašreizējā sabiedrības attīstības posmā.
- Gandrīz visas ceha meitenes mācās. Vakarskolās, tehnikumos, institūtos. Un, jo augstāks ir strādnieču vispārējais izglītības līmenis, jo augstāka kļūst arī darba kultūra un darba kvalitāte.
- Karam sākoties, Ritai palika nepabeigta vidējā izglītība, un tagad viņa iestājās vidusskolas neklātienē.
- ..Sīlīši nodeva meitu ģimnāzijā. Kārkliņa [radiniece] pati skubināja to darīt, lai meitēns tiktu pie izglītības.
2.Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
PiemēriIzglītības sistēma.
- Izglītības sistēma.
- Izglītības ministrija.
- Izglītības nodaļas vadītājs.
- Izglītības darbs.
- Atvēlēt līdzekļus izglītībai.
- Tiesības uz izglītību augstskolā.
- Tautas izglītības mērķis PSR Savienībā ir sagatavot augsti izglītotus, vispusīgi attīstītus, fiziski veselus un aktīvus komunistiskās sabiedrības cēlājus..
- Vispārējās astoņgadīgās, bet pēc tam arī vidējās izglītības realizēšana prasa no skolotāja spraigu darbu, lielu pedagoģisku meistarību, lai nodrošinātu visiem skolēniem labas zināšanas.
- Pēckara gados [pilsētā] ļoti pieaudzis kultūras un izglītības iestāžu skaits. ..tagad darbojas trīs vidusskolas agrākās vienas vietā.
- ..plaši attīstīts sanitārās izglītības darbs..
Avoti: 3. sējums