izgorīties
izgorīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz gorīties.
Piemēri«..šis [palīgs] izgorās, iztaustās - ar bomi tikai tādam pa galvu, kad nav otra, tad lai arī nav..»
- «..šis [palīgs] izgorās, iztaustās - ar bomi tikai tādam pa galvu, kad nav otra, tad lai arī nav..»
2.niev. Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgorīties pa durvīm ārā.
- Izgorīties pa durvīm ārā.
- Tēvs izgorījās no ratiem.
2.1.Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums