izgrabināt
izgrabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.sar. Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
PiemēriTāds nosalis students nekāds tērētājs nebūs, no Tērbatas braucot, tie pēdējo trīskapeiku biļetei izgrabina no kabatas dibena.
- Tāds nosalis students nekāds tērētājs nebūs, no Tērbatas braucot, tie pēdējo trīskapeiku biļetei izgrabina no kabatas dibena.
- Tantes tēja bija garšīga, no skapja dziļumiem viņa izgrabinājusi pat kripatu medus..
- Viņš izgrabinājis pēdējās biezpiena druskas.
1.1.Pilnīgi iztukšot.
Piemēri..[viņš] izgrabinājis kaļķīti..
- ..[viņš] izgrabinājis kaļķīti..
2.Ilgāku laiku, daudz grabināt.
PiemēriMurka [kaķis],.. veltīgi izgrabinājis diegu spolīti, tagad, līdz nāvei apvainots, bija atgriezies Ievas istabā un nolicies gultā.
- Murka [kaķis],.. veltīgi izgrabinājis diegu spolīti, tagad, līdz nāvei apvainots, bija atgriezies Ievas istabā un nolicies gultā.
Avoti: 3. sējums