Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izgrabināt
izgrabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.sar. Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
PiemēriTāds nosalis students nekāds tērētājs nebūs, no Tērbatas braucot, tie pēdējo trīskapeiku biļetei izgrabina no kabatas dibena.
1.1.Pilnīgi iztukšot.
Piemēri..[viņš] izgrabinājis kaļķīti..
2.Ilgāku laiku, daudz grabināt.
PiemēriMurka [kaķis],.. veltīgi izgrabinājis diegu spolīti, tagad, līdz nāvei apvainots, bija atgriezies Ievas istabā un nolicies gultā.
Avoti: 3. sējums