Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izgrozīties
izgrozīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz grozīties.
PiemēriIzgrozīties spoguļa priekšā.
1.1.Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
PiemēriMazajos zemes pleķīšos ar traktoru neizgrozīties..
1.2.sar. Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
PiemēriIzgrozīties gaitenī un ieiet atpakaļ istabā.
2.sar. Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
Piemēri«Teikšu, ka [dokumentus] pazaudēju, ka mani apzaguši. Gan izgrozīšos.»
3.parasti 3. pers.; pareti Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
PiemēriSkrūve izgrozījusies.
4.trans.; sar. Izgrozīt1.
PiemēriIzgrozīt mašīnas stūri.
5.parasti 3. pers.; sar. Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
PiemēriViss ir izgrozījies.
Avoti: 3. sējums