izgrūst | LLVV

izgrūst

izgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.

1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).

PiemēriIzgrūst baļķi no ragavām sniegā.

Izgrūst baļķi no ragavām sniegā.
Izgrūst galdu koridorā.
Otrā rītā.. no Oliņu vāgūža izgrūda jauno ori..
..mērnieks izgrūda Teni pa durvīm, kliegdams: «Striķos iekšā!»
Politpārvaldes aģenti, kas jau laikus saradās Saeimas telpās.., strādnieku deputātus izgrūda uz ielas.

1.1.Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).

Piemēri..izgrūda.. zobenu.. caur miesām..

1.2.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).

PiemēriLokomotīve iesvilpās, izgrūda pret debesīm baltu garaiņu mutuli.

Lokomotīve iesvilpās, izgrūda pret debesīm baltu garaiņu mutuli.
..ostā nāca lieli kuģi, izgrūzdami lielus dūmu mutuļus..
Važa, tāpat kā parastais zāģis, griež skaidas, atskalda tās no pamata un izgrūž ārā no griezuma.
Ar katru pukstu sirds izgrūž asinsvados 50- 150 kubikcentimetru asiņu..

2.Spēji radīt (paīsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.

PiemēriPriekšsēdētāja biezās, iezilās lūpas mepaveroties izgrūda īsu, īgnu skaņu.

Priekšsēdētāja biezās, iezilās lūpas mepaveroties izgrūda īsu, īgnu skaņu.
..atskanēja briesmīgs vaids, šausmīgs - ū-ū-ū!, izgrūsts nežēlīgās mokās.
Brītiņu sivēni stāvēja kā apreibuši no smaržīgā āra gaisa, tad izgrūda strupu rūcienu..
pārn. ..lokomotīve, izgrūzdama savu trauksmaino kliedzienu, sāka kustēties..

3.Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.

PiemēriIzgrūst asus vārdus.

Izgrūst asus vārdus.
«Tēt, malu mednieks ir pie nākošās stigas... Nāc, es parādīšu,» Andris izgrūž vienā elpas vilcienā.
Asinis saskrēja galvā, un Vītols izgrūda steidzīgu jautājumu: «Biedri ārst, pasakiet - kas ar manām rokām?»
Didzis izgrūda strupu «sveiki» un izgāja no istabas.
Artūrs strauji sacirtās pa kreisi, nostājās tēva priekšā nikns un izaicinošs un izgrūda caur zobiem: «Viņš saņēma to, ko pelnījis!»

Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.

3.1.Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).

Piemēri«Zaglis... kāpa pa logu... istabā... šāvu... laikam arī trāpīju!» saimnieks briesmīgā uztraukumā izgrūda pār lūpām..

«Zaglis... kāpa pa logu... istabā... šāvu... laikam arī trāpīju!» saimnieks briesmīgā uztraukumā izgrūda pār lūpām..
Viņš runāja ar pūlēm, jo izkaltusi mēle vairs negribēja cilāties. «Būs [lietus],» vēlreiz ar mokām izgrūda..

3.2.intrans.; sar. Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).

PiemēriPreisieni vēl arvien policija meklējot, jo toreiz, pirmajā pratināšanā, Lilija tiešām izgrūda par to abortu...

Preisieni vēl arvien policija meklējot, jo toreiz, pirmajā pratināšanā, Lilija tiešām izgrūda par to abortu...

4.sar. Pēkšņi, spēji izšaut.

Piemēri..zaķis pa to laiku bija pieskrējis [medniekam] gluži klāt, un abi karstumā izgrūstie šāvieni aizgāja lodeniski garām.

..zaķis pa to laiku bija pieskrējis [medniekam] gluži klāt, un abi karstumā izgrūstie šāvieni aizgāja lodeniski garām.
Sapratu - kāds.. pārsteidzies un nelaikā izgrūdis automāta kārtu.

4.1.intrans.

PiemēriUzlēca Špickājis, paslēja bisi un no abiem stobriem izgrūda.

5.sar. Izdot, iztērēt (naudu).

Piemēri«Mīļā pasaulīt, ja es parēķinātu, kur esmu naudu izgrūdis! Kādreiz pats nevaru saprast - bija un nav.»

«Mīļā pasaulīt, ja es parēķinātu, kur esmu naudu izgrūdis! Kādreiz pats nevaru saprast - bija un nav.»
«Neesam mazi bērni, saprotam, ka pašiem paliktu tie tūkstoši, ko mēs izgrūžam katru gadu.»
Par neko izgrūst simtu rubļu.

Avoti: 3. sējums