izgulēt
izgulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju
1.trans. Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
PiemēriMiega dēļ, darba dēļ Ne mūžam neraudāju: Dienu darbu padarīju, Nakti miegu izgulēju.
- Miega dēļ, darba dēļ Ne mūžam neraudāju: Dienu darbu padarīju, Nakti miegu izgulēju.
- Viņa.. šai nedēļā maz gulēja un apņēmās likties gultā un necelties agrāk, kamēr nebūs izgulēts viss nokavētais miegs.
- ..man šad tad bija jāceļas agri dzīt govi ganībās, bet tad neizgulētais miegs un īgnums man tik cieši dusēja plakstos, ka neredzēju nekā, tikai jutu auksto rasu..
- ..nekad vecajai Lūcijai nav pa prātam agrā celšanās, it kā vēl nebūtu izgulējusi tās naktis, kad vergoja par kalponi kungiem vai agri no rītiem skrēja uz kokzāģētavu..
Stabili vārdu savienojumiIzgulēt nakti.
- Izgulēt nakti — Izgulēt nakts miegu.
2.trans. Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
PiemēriIzgulēt gripu.
- Izgulēt gripu.
- «..biji tik smagi slims un jau celies? Nē, par to nav ko domāt! Paēd un guli tālāk. Slimība taču jāizguļ pamatīgi.»
- Mums nav ne laika labi izgulēt nogurumu, ne paēst. Kur mūs sauc, tur mēs ejam.
- Grietiņas tēvs piedzēris izgulēja savu reibumu..
- Marta:.. Cik reižu viņš sienā nav izgulējis dzērumu, baidīdamies man acīs rādīties.
2.1.Pārciest, izslimot (slimību).
PiemēriJaunībā Barons bija izgulējis bakas, kas atstājušas zīmes sejā.
- Jaunībā Barons bija izgulējis bakas, kas atstājušas zīmes sejā.
- ..Anna pastāstīja, ka nesen vēl kā plaušu karsoni izgulējusi.
3.trans. Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
PiemēriIzgulēt matraci.
- Izgulēt matraci.
- Izgulēt dīvānu.
- ..[slimniekam] noliedzams gulēt gultā ar izgulētu sietu..
- ..ik pa gabalam to [parku] šķērso iemītas taciņas un izgulēti zāļu lauciņi.
3.1.Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
PiemēriUz kušetes viņš ieradis gulēt, prot iegrozīties tā, ka netraucē ne izgulētā dobe, ne atsperu gali..
- Uz kušetes viņš ieradis gulēt, prot iegrozīties tā, ka netraucē ne izgulētā dobe, ne atsperu gali..
4.trans. Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriIzgulēt muguru.
- Izgulēt muguru.
- Slimnieks izgulējis ādu.. cauru..
5.parasti 3. pers.; trans. Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) – par ūdeni, sniegu.
PiemēriRudzus, tos gar mežmalām sniegs katru pavasari izguļ.
- Rudzus, tos gar mežmalām sniegs katru pavasari izguļ.
- Sniegs uzkritis, kad zeme vēl nebija sasalusi. Zemākās vietās guļot ūdens. Izgulēšot rudzus, būšot slikta raža.
6.trans. Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
PiemēriKo lielies, ciema puisi, Tev jaunava tikumiņa! Visus krogus tu izdzēri, Visus grāvjus izgulēji.
- Ko lielies, ciema puisi, Tev jaunava tikumiņa! Visus krogus tu izdzēri, Visus grāvjus izgulēji.
7.intrans. Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
PiemēriLīvija viņai uzklājusi gultu gala istabā. Tur dzīvo zēns [Uldis]. «Uldis izgulēs pie Kaspariem. Es sarunāju.»
- Līvija viņai uzklājusi gultu gala istabā. Tur dzīvo zēns [Uldis]. «Uldis izgulēs pie Kaspariem. Es sarunāju.»
- Nāks rudens, garas naktis, nevar viens izgulēt.
- Kā jau zaldāts - kur krīt, tur izguļ.
Avoti: 3. sējums