izgulēt
izgulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju
1.trans. Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
PiemēriMiega dēļ, darba dēļ Ne mūžam neraudāju: Dienu darbu padarīju, Nakti miegu izgulēju.
Stabili vārdu savienojumiIzgulēt nakti.
2.trans. Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
PiemēriIzgulēt gripu.
2.1.Pārciest, izslimot (slimību).
PiemēriJaunībā Barons bija izgulējis bakas, kas atstājušas zīmes sejā.
3.trans. Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
PiemēriIzgulēt matraci.
3.1.Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
PiemēriUz kušetes viņš ieradis gulēt, prot iegrozīties tā, ka netraucē ne izgulētā dobe, ne atsperu gali..
4.trans. Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriIzgulēt muguru.
5.parasti 3. pers.; trans. Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) — par ūdeni, sniegu.
PiemēriRudzus, tos gar mežmalām sniegs katru pavasari izguļ.
6.trans. Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
PiemēriKo lielies, ciema puisi, Tev jaunava tikumiņa! Visus krogus tu izdzēri, Visus grāvjus izgulēji.
7.intrans. Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
PiemēriLīvija viņai uzklājusi gultu gala istabā. Tur dzīvo zēns [Uldis]. «Uldis izgulēs pie Kaspariem. Es sarunāju.»
Avoti: 3. sējums