Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izgulēties
izgulēties -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gulējos; refl.
1.Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
PiemēriLabi izgulēties.
  • Labi izgulēties.
  • Slikti izgulēties.
  • ..pret nogurumu nav labāka līdzekļa kā veselīgs miegs. Izgulējies cilvēks no rīta mostas svaigs, možs, spēku pilns..
  • ..Pēteris lika baronu Bunduļu rītos pavisam mierā, lai guļ un izguļas, cik ilgi miegs nāk..
  • Viņš nebija izgulējies, miegs nāca virsū kā smags mākonis..
2.Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā. Ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
PiemēriViņš izgulējās te vienu nakti, izgulējās otru un trešu, pavadīja visu nedēļu.
  • Viņš izgulējās te vienu nakti, izgulējās otru un trešu, pavadīja visu nedēļu.
  • Nomiris viņas dēliņš,.. divas dienas un naktis izgulējies nekopts, nevērots..
Avoti: 3. sējums