izkašņāt
izkašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
PiemēriCāļi izkašņā dobi.
- Cāļi izkašņā dobi.
- Vistas izkašņājušas sadīgušās pupas.
- ..vārnu mākonis vienmēr izkašņāja kupenas galotnē turpat aiz sliekšņa kaudzē sabērtus mēslus..
- Ģirts ar Artūru sēdēja katrs uz savas šķilas, iesāņis skatīdamies vistu izkašņātajā skaidienā.
2.Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
Piemēri..viņš [vārnulēns].. ēdiena paliekas aizstiepa kaut kur patālāk, paskatījās, vai viņu nenovēro, tad izkašņāja bedri un ēdienu sabāza tur iekšā.
- ..viņš [vārnulēns].. ēdiena paliekas aizstiepa kaut kur patālāk, paskatījās, vai viņu nenovēro, tad izkašņāja bedri un ēdienu sabāza tur iekšā.
- ..izkašņājis klintī alu..
- ..ievērojām āpšu izkašņātas alas.
3.Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSuns izkašņā kaulu no smiltīm.
- Suns izkašņā kaulu no smiltīm.
- ..vista pārtika no tā, ko gailis izkašņāja..
- «Vēl vienu pēdu [dziļāk jārok]. Tā viņu [līķi] suņi izkašņās.»
Avoti: 3. sējums