izklaidēt
izklaidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
PiemēriDziedātājs labi izklaidējis, klausītājus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
PiemēriLai izklaidētu sāpīgo jūtu sastrēgumu, Juris vedināja sievu parādīt, kas palicis pāri no viņu mazās saimniecības.
1.2.pareti Izkliedēt (kādam) uzmanību.
Piemēri..[mazu] bērnu nevajag ēdināt reizē ar lielākiem bērniem vai pieaugušajiem, jo tas viņu ļoti izklaidē..
2.Izkliedēt1.
PiemēriUz šaurās Zāļupes krasta, izklaidētas pa simt, pa divi simti soļu cita no citas.., stāv Zvīņu ciema mājas.
Avoti: 3. sējums