Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklaidīgs
izklaidīgs
-ais; s. -a, -ā
izklaidīgi
apst.
1.
Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
Piemēri
Izklaidīgs cilvēks.
Piemēri
Izklaidīgs cilvēks.
Viņš kļuva ļoti izklaidīgs. Pārzinis sūdzējās, ka vecais.. daždien vienu krāsni izkurinot divreiz, citu neiekurinot nemaz.
Ja skolēns ilgāku laiku nespēj vai negrib koncentrēties, viņš kļūst izklaidīgs.
1.1.
Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri
Izkalidīgs skatiens.
Piemēri
Izkalidīgs skatiens.
Izklaidīgi atbildēt.
Izklaidīgi klausīties.
Izklaidīgi rīkoties.
Nē, tā nebija māsas parastā sejas izteiksme. Kaut kas pelēcīgs, gurds, izklaidīgs sedzās pār citkārt dzīvīgo, krāsaino skaistumu.
Viņš runā izklaidīgi, kā domādams par citu.
Filmai Didzis sekoja izklaidīgi.
Avoti:
3. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
izklačoties
izkladzināt
izkladzināties
izklaidēšanās
izklaidēt
izklaidēties
izklaidība
izklaidīgs
izklaids
izklaidsēja
izklaidus
izklaigāt
izklaigāties
izklaiņot
izklaiņoties
Tēzaurs
izklaidīgs
MLVV
izklaidīgs
MEV
izklaîdîgs