izklaiņot
izklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzkaliņot visu Kurzemi.
1.1.intrans.
PiemēriVai māte nebij pa visu Krieviju izklaiņojusi viņam līdzi, kamēr abi atkūlās šajā tālajā valsts nomalē?
Avoti: 3. sējums