Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklāt
izklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju; trans.
1.Klājot izvietot, izlikt.
PiemēriGaitenī izklāta grīdsega, lai neklaudzētu soļi..
1.1.pārn. Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
PiemēriSaule, visu laiku aizslēpusies aiz mākoņiem, tagad izklāja savus siarus kā spīdošu palagu pār laukiem, birzi un nabagmāju, it kā gribēdama apgaismot tumšo teku, kas abiem vecīšiem tagad staigājama.
1.2.Izvietot (noteiktā kārtībā).
PiemēriPēc neliela laika gulšņi jau izklāti. Uz tiem nu liek sliedes.
1.3.Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
PiemēriVēdera dobumu.. izklāj tā saukta vēdera plēve.
1.4.Izvietot izklaidus.
PiemēriPlūmes noskalo, liek saulē, izklājot uz drānas vienā kārtā, lai apvīst.
2.Izlikt3 (parasti ko horizontālu).
PiemēriIzklāt grīdu ar flīzēm.
Avoti: 3. sējums