Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkvēpināt
izkvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
PiemēriIzkvēpināt koka trauku.
  • Izkvēpināt koka trauku.
  • Arī ar paegļu zariem mēdza izkvēpināt istabu.
2.Kvēpinot izdzīt (ko). Kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
PiemēriIzkvēpināt mušas no pieliekamā.
  • Izkvēpināt mušas no pieliekamā.
  • Izkvēpināt baciļus.
  • pārn. ..mēs viņus [pretiniekus] no sašautā tanka izkvēpināsim.
3.Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzkvēpināt paegļu zarus.
  • Izkvēpināt paegļu zarus.
3.1.sar. Izsmēķēt.
PiemēriKad jau tev nav žēl tās tabakas, ko tur katru nakti izkvēpina, tad vismaz glāb taču savu bērnu!
  • Kad jau tev nav žēl tās tabakas, ko tur katru nakti izkvēpina, tad vismaz glāb taču savu bērnu!
Avoti: 3. sējums