Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsmēķēt
izsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.). Smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
PiemēriIzsmēķēt pīpi.
2.Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzsmēķēt paciņu cigarešu.
Avoti: 3. sējums